Blogs

Ar skatu taipus un šaipus PR

Autors:
19/06/2018

Lai arī darbs sabiedrisko attiecību nozarē veido lielāko daļu manas līdzšinējās profesionālās pieredzes laika griezumā, sabiedrisko attiecību aģentūrā vēl esmu jaunpienācēja - ir apritējis gads, kopš pieņēmu izaicinājumu pievienoties JazzCom kolektīvam. 

  • Uz aģentūru? Tikai bada apstākļos!

Dažiem varbūt šķitīs - kas nu tas par izaicinājumu, iepriekš taču arī darbojos sabiedriskajās attiecībās! Bet man šis lēmums nenāca vis tik vienkārši  - kad pirms vairāk nekā desmit gadiem strādāju žurnālistikā, PR aģentūru speciālisti man šķita kā uzmācīgas mušas, kuru galvenais pienākums ir sūtīt vismaz trīs preses relīzes par katru maznozīmīgāko pasākumu - pirmo nedēļu pirms tā, nākamo - divas dienas, bet  trešo - pēc pasākuma. Turklāt paralēli vismaz pāris reizes viņi zvanīja, lai pārliecinātos, ka, neskatoties uz pausto rakstveida piekrišanu, joprojām plāno ierasties vai, gluži pretēji - ja teici, ka nebūsi, neesi tomēr pārdomājis.

Pēc tam deviņus gadus kopu sabiedrisko attiecību lauciņu valsts tiešās pārvaldes iestādē - tur saskarē ar aģentūrām nokļuvu tikai, kad pa retam saņēmām vērtēšanai viņu sagatavotos piedāvājumus publiskajiem iepirkumiem.

Tālāk mans ceļš veda uz uzņēmumu, kur pastarpināti baudīju PR aģentūras radītos darba augļus - viņu nemitīgi ģenerētās idejas visdažādāko komunikācijas pasākumu īstenošanai, no kurām vieglu roku varējām svītrot ārā tās, kas mums nepatika, daudz neiedziļinoties, cik laika un darba ieguldīts to sagatavošanā. Rezumējot manu līdzšinējo pieredzi, biju pilnīgi pārliecināta, ka strādāšanai “PR kantorī” nepieciešama milzu iecietība un neatlaidība, spēja nepadoties un neaizmirst “iekāpt pa logu, ja durvis tiek aizvērtas”, turklāt labiem speciālistiem - teju visaptverošas zināšanas un prasme “nosegt” jebkuru jomu. Bet visspilgtākā PR aģentūru darbu raksturojošā asociācija man bija par darbalaiku, kas nekad nebeidzas… Vārdu sakot, biju nolēmusi, ka uz aģentūru strādāt iešu tikai tad, ja visas citas iespējas būs izsmeltas. Šādu situāciju gan nesagaidīju un par labu šim darbam izlēmu labprātīgi, tiesa, ar lielām aizdomām un gatava, ka tas būs “uz piecām minūtēm”.

Godīgi sakot, realitāte pārāk tālu no manas agrākās vīzijas nav, taču esmu pārliecinājusies, ka tad, ja ir jēdzīga plānošana, patiesi saliedēts un savstarpēji atbalstošs kolektīvs un privātā laika respekts gan pašam pret sevi, gan no aģentūras vadības un klientu puses, darbs aģentūrā var būt lielisks! Kur vēl iespējams šo jomu iepazīt no visiem iespējamajiem rakursiem - darboties gan iekšējo, gan ārējo attiecību jomā, īstenot krīžu komunikācijas pasākumus un meklēt labākos stratēģiskās komunikācijas padomus, kā arī iesaistīties pasākumu rīkošanā!

  • Stundas likme kā prezidentam

Lieliski atceros savas izjūtas, kad kā pasūtītājs ieraudzīju stundas likmi par aģentūras speciālistu darbu. Man šķita, ka “otrā galā” ir nezin ko no sevis iedomājušies pašpasludināti “profesionāļi”, kas vēlas pelnīt vairāk, nekā valsts  prezidents! Tolaik man neienāca prātā, ka rēķinos redzamās summas aģentūras kontā neiekrīt par katra darbinieka visām 40 nedēļas darbalaika stundām - darbs, par ko var piestādīt rēķinu, ir tikai daļa no PR aģentūras darbinieku ikdienas! Vēl tikpat laika nepieciešams, lai to sagatavotu - ievāktu un izpētītu fona informāciju, atrastu labākos un uzticamākos sadarbības partnerus, veidotu kontaktus un, galu galā, šad tad arī uzzinātu, ka tas viss ir bijis veltīgi, jo ir pieņemts lēmums konkrēto pasākumu neīstenot.

  • Laika zaglis iepirkumi

Runājot par laiku kā vienu no galvenajiem resursiem kvalitatīvai darba paveikšanai, jāatzīst, ka PR aģentūru darbā tas daudz tiek tērēts, gatavojot piedāvājumus publiskajiem iepirkumiem. Tas ir uzdevums, kuru nevar nedarīt, jo pozitīva iznākuma gadījumā tas ir tieši saistīts ar papildu naudu aģentūras kontā, tomēr negatīvais aspekts ir tas, ka nekad nezini, vai ieguldījums nesīs rezultātu un iepirkums tiks uzvarēts. Nav iespējams paredzēt, cik daudz piedāvājumu konkursā tiks iesniegti kopumā, cik labas idejas būs konkurentiem, vai vērtēšanas kritēriji nebūs subjektīvi un, galu galā - vai iepirkuma izsludināšana nav bijis tikai formāls solis. Un pavisam nelāgi ir tas, ka lielākoties laikā, kad gatavo piedāvājumu iepirkumam, citi “tekošie” darbi nekur nepazūd - tiek apdarīti steidzamākie, bet pārējie “krājas kaudzē”. Tāpēc dažkārt šķiet, ka būtu tikai godīgi, ja negatīva rezultāta gadījumā visi atbilstošo piedāvājumu iesniedzēji saņemtu vismaz daļēju finansiālu kompensāciju, kas atsvērtu kaut kripatiņu ieguldītā laika.

  • Gaidām ģeniālas idejas!

No otras puses, atceroties un atkal “iekāpjot pasūtītāja kurpēs”, ataust atmiņā domas, ar kādām tika uzlūkoti iesniegtie piedāvājumi. Un nereti tā bija vilšanās par to, ka netiek piedāvāts nekas ģeniāls, sajūta, ka “šo ideju jau es pati varēju iedomāties”! Tiesa,  personīgi man iesniegto piedāvājumu vērtēšanā ne vienmēr palīdzēja žurnālistikā iegūtā pieredze, jo negribot pamanīju kļūdas un neveiklus izteikumus, jutu, ka viens un tas pats tiek “malts” uz riņķi vien, uz riņķi vien…

Patiesībā pasūtītājs no aģentūras gaida ļoti daudz - ka idejas tapināšanai notiks neskaitāmi “breinstormi” un pieredzes apmaiņas, tikšanās un pārrunas, kuru laikā graudi paši no sevis izripos no pelavām, turklāt gala rezultāts būs perfekti noslīpēts. Taču realitāte ne vienmēr saskan ar vēlamo vīziju, ko lielā mērā ietekmē jau iepriekš pieminētais ierobežotais laika resurss - gan pasūtītāju definētais piedāvājuma sagatavošanai, gan ikdienas plāni un pamatdarbu izpilde. Tāpat būtu tikai godīgi atcerēties, ka PR aģentūrās strādā tādi paši cilvēki kā citur, un arī viņiem ne vienmēr mūza atnāk tad, kad tā tiek gaidīta. Bet atbalstoši kolēģi, lieliska darba vide (turklāt gan ģeogrāfiski, gan sajūtu ziņā!) un aizraujoši projekti ir tas, kas domām ļauj lidot vieglāk!
 

UZTICĪBAS vērtība pasaulē pēc COVID

Šobrīd Covid-19 dominē visos līmeņos - plašsaziņas līdzekļos, politiskajās un biznesa darba kārtībās gan Eiropā, gan citur pasaulē. Mums pastāvīgi atgādina par daudzajiem ierobežojumiem, daudzajām robežām, jauniem sociālās distancēšanas, karantīnas un izolācijas noteikumiem. Bet Covid-19 dominance nebūs mūžīga. Uzņēmumiem neatkarīgi no tirgus, kurā tie darbojas, tas būs jāsaprot un jāgatavojas tai dienai. Šodien ir īstais laiks plānot dienu pēc rītdienas - tāpēc pārskatiet savu klientu portfeli, pārskatiet komandas sniegumu, pārskatiet, kā jūs rīkojaties savā tirgū, kādus lēmumus jūs pieņemat, un pēc tam domājiet, novērtējiet, gatavojtieties un rīkojieties. Šodien var būt vienīgā iespēja.

Lasīt tālāk

Vai sabiedrisko attiecību nozare ir bilingvāla?

Kaut gan bieži sabiedriskās attiecības sauc palīgā krīzes brīžos, lai noregulētu kādu ārkārtas, riskantu vai nepatīkamu situāciju, lielākoties uzņēmumi algo sabiedrisko attiecību speciālistus, lai ikdienā veidotu, attīstītu un uzturētu labvēlīgu komunikāciju starp kompāniju un tās mērķauditorijām, stiprinot tās tēlu un reputāciju. Pateicoties biznesa globalizācijai, uzņēmumiem pieaug nepieciešamība pēc informācijas sagatavošanas un komunikācijas uzturēšanas svešvalodās. Līdz ar to pieaug arī pieprasījums pēc PR profesionāļiem, kuri ir bilingvāli, vai pat daudzvalodīgi. Jo vairāk valodu sabiedrisko attiecību speciālistam ir “azotē”, jo plašākas ir iespējas pilnveidot savu profesionālo portfolio ar starptautiskiem projektiem.

Lasīt tālāk

Žurnālista un sabiedrisko attiecību speciālista attiecības arvien vairāk atgādina aprēķina laulību

Darbs sabiedrisko attiecību jomā nozīmē ikdienas saskarsmi ar žurnālistiem. Taču mūsdienu informācijas pieejamības laikmetā, kad uz vienu žurnālistu ir vismaz 10 PR speciālisti, kas ikdienā nodrošina vairākus simtus ziņu, karstākā cīņa ir cīņa par uzmanību. Žurnālisti paļaujas uz PR profesionāļiem aktuālā un kvalitatīvā satura nodrošināšanā, savukārt PR cilvēki paļaujas uz žurnālistiem klienta ziņu savlaicīgā publicēšanā. Lai šis cikls turpinātos un būtu maksimāli ērts un izdevīgs abām pusēm, šeit ir dažas lietas, kas žurnālistiem, no PR cilvēku viedokļa, būtu jāizskauž savā rīcībā.

Lasīt tālāk
Vairāk ieraksti